Δάμιππος

Δᾶμις

δαμνᾷ
Δᾶμις, ιδος, acc. ιν () Dâmis, h. Luc. D. mort. 27, 7 ; Anth. 7, 498 ; 11, 124 ; 12, 105 ||
E Voc. -ι, Anth. 12, 72, 202.
Étym. δᾶμος.