Ὀφέλτης

Ὀφελτιάδαι

Ὀφέλτιον ὄρος
Ὀφελτιάδαι, ῶν (οἱ) les descendants d’Opheltas, Plut. Ser. num. vind. 13.
Étym. Ὀφέλτας.