ἀπάλαμνος

ἀπάλαμος

ἀπαλάομαι-ῶμαι
ἀ·πάλαμος, ος, ον [πᾰᾰ] litt. sans mains pour agir ou se défendre, d’où
1 au bras indolent, Hés. O. 20 ||
2 p. suite, misérable, Pd. O. 1, 59 ||
E [ᾱπ] Hés. l. c.
Étym. ἀ, παλάμη.