ὁμοπραγέω-ῶ

ὁμοπράγμων

ὁμόπτερος
ὁμο·πράγμων, ων, ον gén. ονος, qui participe à une entreprise, associé, auxiliaire, Jos. A.J. 17, 12, 1.
Étym. ὁμ. πρᾶγμα.