Παναχαΐς

παναώριος

πανδαίδαλος
παν·αώριος, ος, ον [ᾰν]
1 tout à fait précoce, Anth. 5, 264 ||
2 particul. condamné à une mort tout à fait prématurée, Il. 24, 540.
Étym. π. ἀώριος.