ἀπηλεγής

ἀπηλιαστής

ἀπηλιθιόω-ῶ
ἀπ·ηλιαστής, οῦ () qui fuit les Héliastes, c. à d. les procès, p. opp. à φιληλιαστής, Ar. Av. 110.
Étym. ἀπό, ἡλιαστής.