Διονυσοκόλακες
Διονυσομανέω-ῶΔιονυσο·κόλακες, ων
(οἱ) [ῐῡᾰ]
1 flatteurs de Dionysos,
surn. des comédiens, Arstt. Rhet. 3, 2 ; Alciphr.
3, 48, ou des
Platoniciens, DL. 10, 8 ||
2 particul. flatteurs du tyran Dionysios (Denys de
Syracuse) Ath. 249f, 435e (var. Διονυσιο-).
Étym.
Διόνυσος, κόλαξ.